Mums ir labi zināms, kāpēc cilvēki kļūst resni, vai ne? Mums jau sen visiem ir iestāstīts, ka tas viss ir dēļ pārmērīgas ēšanas un nepietiekamas kustēšanās. Ja liekie kilogrami krājas, tad jūs vienkārši esat ēdelīgi un slinki. Izrādās, ka tas varētu nebūt tik vienkārši. Zinātne sāk noprast, ka tas ir sarežģītāk par uzņemtajām un patērētajām kalorijām vien.
Mēs visi esam ievērojuši, ka daži cilvēki šķietami drīkst ēst visu, ko vien to sirdis kāro, kamēr citiem nemitīgi jācīnās ar liekā svara vējdzirnavām. Kādēļ viņiem ir tā paveicies? Tas varētu būt saistīts ar viņu ģenētiku un zarnu baktērijām.
Labās un sliktās baktērijas
Mūsu zarnas ir mājas prātam neaptveramiem 100 triljoniem baktēriju, kas palīz mums uzturēt veselīgu gremošanu un sadalīt šķiedras mūsu ēdienā. Labs līdzsvars starp labajām un sliktajām batērijām spēlē vitālu lomu mūsu veselībā un labklājība. Pētniekiem tagad ir zināms, ka šie mikrobi varētu arī ietekmēt mūsu bada sajūtu, kontrolēt mūsu metabolismu un atstāt iespaidu uz mūsu insulīna jūtīgumu, citiem vārdiem sakot, nepareizās baktērijas varētu padarīt mūs resnākus (1).
Mūsu zarnās ir atrodamas vairāk kā 400 baktēriju celmi un katrā cilvēkā ir atrodams ļoti individuāls variāciju kokteilis. Atsaucoties uz pētījumu žurnālā Cell, baktēriju tipi, kādi dzīvo mūsu zarnās un ietekmē mūsu tendenci pieņēmties svarā, ir atkarīgi no mūsu ģenētikas.
Pētījumos ir atklāts, ka slaidiem cilvekiem ir par septiņdesmit procentiem vairāk dazādu zarnu baktēriju, nekā tiem, kuriem ir liekais svars. Vidēji, cilvēkiem Savienotajās Valstīs ir mazāk dažādu baktēriju koloniju, nekā tiem, kas dzīvo nabadzīgākās valstīs. Šķiet, ka mūsu zarnu flora ir svarīgs faktors mūsu mūsu cīņā ar lieko svaru.
Identiskie dvīņi, identiskas zarnas?
Pētnieki salīdzināja dvīņu zarnu floru un atklāja, ka identiskajiem dvīņiem ir līdzīgāka zarnu baktēriju kompozīcija, nekā neidentiskajiem dvīņiem. Tas norāda uz to, ka mikrobiomu vairāk ietekmē daba, nevis dzīvesveids. Tika identificēta noteikta, viegli iemantojama baktēriju saime, kāda ir daudz biežāk sastopama tievos cilvekos. Patiesībā, ja starp dvīņiem bija ievērojama svara atšķirība, pētnieki spēja precīzi prognozēt, kuram no tiem ir liekais svars, tikai salīdzinot viņu zarnu baktērijas (2).
Tievuma baktērija
Kas īsti ir šī “tievuma baktērija” un kā lai mēs to iegūstam? Tā saucas Christensenellaceae un ja tās sastopamība zarnās lielos daudzumos tiek saistīta ar slaidu augumu, bet zemi šīs baktērijas līmeņi korolējas ar lieko svaru.
In studies, when the samples containing the skinny bacteria were transplanted into the bowels of mice, it protected against weight gain.
Pētnieki ir teikuši…
“Mēs esam atklājuši, ka, mūsu zarnās dzīvojošas, specifiskas mokrobu grupas, kas var pasargāt no pieņemšanās svarā un to daudzumu ietekmē mūsu geni. Cilvēku mikrobioma piedāva aizraujošu, jaunu apvārsni priekš dietārajām izmaiņām un aptaukošanās ārstēšanas.”
The good news is that the vast majority of us (as many as 96%) have some christensenellaceae in our digestive systems. Individual levels are partially written in our genes but there are ways of giving your healthy bacteria a boost, whatever your genetic inheritance.
Kā tieši tās darbojas?
Precīzs mehānisms, kā mikrobioma ietekmē svaru vēl nav pilnībā izprasts. Zinātnieki pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar spēju pārstrādāt ēdienu, ietekmējot to, cik labi ķermenim izdodas no tā iegūt uzturvielas un baktērijas. Zināmas baktērijas var arī ietekmēt mūsu insulīna jūtīgumu, tādejādi pasargājot mūs no diabēta un stimulējot ķermeni dedzināt taukus, tā vieta lai tos uzkrātu ap vidukli.
Izsalkuma Hormons
Jūsu ķermenis ražo hormonu, ko sauc par grelīnu, kas jums signalizē, kad jūs esat izsalkuši un jums vajadzētu paēst. Parasti, pēc katras maltītes, šī hormona līmeņi krītas. Izskatās, ka baktērija Helicobacter Pylori ir iesaistīta šajā procesā.Tas ir mikrobs, kas bieži parādās veselības ziņās, jo tas ir saistīts ar čūlām un vēdera vēzi. Ārstēšana ar antibiokikām ir palīdzējusi samazināt infekciju līmeņus par piecdesmit procentiem, kas ir lieliski, ja jūs ciešat no gremošanas traucējumiem, bet ļoti sliktas ziņas aptaukošanās gadījumos. Bez H Pylori bada hormonu līmeņi saglabājas augsti pat pēc pietiekošas maltītes, tādēļ jūs turpināt ēst..
Baktēriju bendes
Gan aktivitāte, gan diēta, gan antibiotikas var ietekmēt jūsu zarnu baktērijas. Jums pat nevajag lietot recepšu antibiotikas, lai ciestu no to efekta. Pārtikas industrija paļaujas uz zālēm, lai uzturētu mājlopus veselus un pasargātu tos no infekcijām. Patiesība, astondesmit procentu ASV antibiotiku tiek lietoti, lai ārstētu dzīvniekus, nevis cilvēkus. Tas nozīmē, ka mēs tās uzņemam katru dienu kopā ar pārtiku, kas var izjaukt delikātu baktēriju līdzsvaru mūsu zarnās (4).
Antibiotiku ietekme ir demonstrēta pētījumos ar pelēm. Peles, kuras turēja uz augsta tauku satura diētas, pieņēmās svarā, arī peles, kurām tika dotas antibiotikas, kļuva resnākas, bet peles, kas saņēma gan antibiotikus, gan daudz tauku, uzbarojās pamatīgi (5). Turklāt, ja mēs papētam dziļāk aptaukošanās epidēmiju, tā sakrīt ar industriālās lopkopības pieaugumu un antibiotiku pievienošanu lopu barībai. Skatoties pasaules mērogā, valstīs, kurās piekopj šādas lopkopības metodes, ir augstākie aptaukošanās līmeņi.
Ko jūs varētu darīt?
Nekrītiet panikā, ja jūsu ģimenē ir veselīga svara saglabāšanas problēmu vēsture. Lai gan jūsu baktērijas ietekmē ģenētika, jūsu dzīvesveids un uzturs atstāj dramatisku iespaidu uz jūsu bakteriālo līdzsvaru, tadēļ jūs varat panākt izmaiņas un zaudēt svaru.
Sāciet ar šķiedrvielām: ir demonstrēts, ka uz augiem bāzēta, šķiedrvielām bagāta diēta pavairo bilophila, kas ir viena no veselīgajām baktērijām. Šķiedras baro mikrobus jūsu zarnās, tādēļ ēdiet pietiekoši daudz augļus, dārzeņus un pilngraudus katru dienu. Ēdieni, kas satur prebiotikas ļaus jūsu baktērijām zelt, tādēļ našķējieties ar banāniem un pievienojiet ķiplokus savām maltītēm.
Izvēlaties probiotiku ēdienus: aktīvi un skābēti ēdieni nāk kopā ar veselu vezumu probiotiku. Dzīvs jogurts, kefīrs, skābēti kāposti, miso un neapstrādātie sieri pavairos jūsu zarnu baktērijas.
Lietojiet ikdienišķu uztura bagātinātāju: nav viegli uzņemt visas mūsu ķermenim nepieciešamās probiotikas, sekojot modernajiem ēšanas paradumiem. Ja jums negaršo kefīrs un kimči, lietojiet probiotiku uztura bagātinātāju katru dienu un glabājiet to vēsā vietā, lai tas saglabātos aktīvs.
Ierobežojiet cukuru: parāk liels uzņemtā cukura daudzums palīdz barot sliktās baktērijas un izjauc delikāto līdzsvaru zarnu florā, atstājot jūs pietūkušus, letarģiskus un ar lieko svaru. Izgrieziet no diētas pārstrādātos cukurus, lai izskatītos un justos labāk gan iekšēji, gan ārēji.
Sāciet kustēties: Treniņš trenažieru zālē ne tikai izvingrina jūsu muskuļus, bet arī palīdz jūsu zarnām. Esot fiziski aktīviem bērnībā, atstāj lielu iespaidu uz mikrobiomu dažādību (6), bet nekad nav par vēlu sākt. Regulāri vingrojumi pieaugušajiem arī atstāj efektu, pētījumiem demonstrējot, ka regbija spēlētāju izkārnījumi satur daudz plašāku baktēriju variāciju, nekā to mazāk atlētiskajiem līdzcilvēkiem (7).
Ko darīt tālāk?
Ja, tāpat kā es, pēc pētījuma izlasīšanas, jūs sākāt izmisīgi guglēt “christensenellaceae uztura bagātinātāji”, tad man ir jūs jāsarūgtina. Šobrīd jūs varat lietot vispārējos probiotiku uztura bagātinātājus un veikt izmaiņas jūsu dzīvesveidā un diētā, bet jūs vēl nevarāt iedzert tableti ar tievuma baktērijām. Neskatoties uz to, varbūt eksistē citi paņēmieni, lai paaugstinātu to līmeņus.
Fekāliju transplantācijas zinātni strauji attīstās un tās aizstāvji uzstāj, ka tā varētu būt atbilde svara zaudēšanas problēmai. Tā tiek lietota, lai cīnītos pret superkaitēkļiem, kā clostridium difficile, bet viena slaida sieviete, kura saņēma transplantu no savas meitas, pēc tam strauji pieņēmās svarā (8). Izklausās neticami? Patiesībā pētnieki ir novērojuši līdzīgus rezultātus ar pelēm, slaidākām pelēm pieņemoties svarā, pēc baktēriju saņemšanas no resnākām. Holandiešu pētījumā, fekāliju transplanti no slaidiem donoriem palīdzēja individuāļiem ar metabolisko sindromu kļūt jūtīgākiem pret insulīnu (9)(10).
Vai kaut kas tik vienkāršs kā kakas tiešām varētu palīdzēt mūsu cīņā ar vējdzirnavām? Daudzas tīmekļa vietnes apgalvo, ka tās varētu, tāpat kā tās sniedz instrukcijas, kā to izdarīt pašiem. Pirms jūs pārkāpjat pāri fuj faktoram un dodaties ciemos pie sava slaidā drauga ar naktspodiņu, blenderi un šļirci rokās, kārtīgi to pārdomājiet. Jūs varat transplantēt arī kaitīgās baktērijas, bojāt savas zarnas un izraisīt citas kaites. Patiesību sakot, mēs tiešām par šo procedūru nezinām pietiekoši daudz. Daudz drošāk ir pagaidīt, lai pētījumi uzkrājas, līdz tam paļaujoties uz savu diētu un uztura bagātinātājiem.
Atsauces
- How Gut Bacteria Help Make Us Fat and Thin (Scientific American, June, 2014), Claudia Wallis
- Human genetics shape the gut microbiome (Cell. 2014 Nov 6; 159(4): 789–799). Julia K. Goodrich, Jillian L. Waters, Angela C. Poole, Jessica L. Sutter et al
- Ghrelin, Helicobacter pylori and body mass: is there an association?( Isr Med Assoc J. 2012 Feb;14(2):130-2) Boltin D, Niv Y.
- Long-term impacts of antibiotic exposure on the human intestinal microbiota (Microbiology (2010), 156, 3216–3223) Cecilia Jernberg, Sonja Lo ̈fmark, Charlotta Edlund and Janet K. Jansson
- Altering the Intestinal Microbiota during a Critical Developmental Window Has Lasting Metabolic Consequences (Cell, Volume 158, Issue 4, p705–721, 14 August 2014) Laura M. Cox, Shingo Yamanishi, Jiho Sohn, Alexander V. Alekseyenko, Jacqueline M. Leung et al
- Science Daily (2016). Early-life exercise alters gut microbes, promotes healthy brain and metabolism.
- Exercise and associated dietary extremes impact on gut microbial diversity (Gut 2014; 63:1913-1920) Clarke, S., Murphy, E., O’Sullivan, O., Lucey, A., Humphreys, M., & Hogan, A. et al.
- Obesity via Microbe Transplants (Science Daily, September 5, 2013) Ed Yong
- Transfer of intestinal microbiota from lean donors increases insulin sensitivity in individuals with metabolic syndrome (Gastroenterology 2012 Oct; 143(4):913-6) Vrieze A1, Van Nood E, Holleman F, Salojärvi J, Kootte RS, Bartelsman JF et al
- Not just obesity – faecal transplants’ weird effects (New Scientist 11 February 2015) Jessica Hamzelou
