Dzīvās kultūras un Imūnsistēma – Kā Tās Var Palīdzēt?

Koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi milzīgu pārdošanas apjomu pieaugumu un interesi par imūnsistēmu stiprinošiem uztura bagātinātājiem, vitamīniem un dzīvajām kultūrām. Cilvēki vēlas stiprināt savu imūnsistēmu, cerot, ka viņi būs pietiekami spēcīgi un veseli, lai cīnītos ar vīrusu. Bet vai dzīvās kultūras patiešām palīdz mūsu imūnsistēmai? Turpiniet lasīt, lai uzzinātu!

Dzīvās kultūras un Imūnsistēma

Mēģinot pasargāt sevi no koronavīrusa (vai jebkura cita vīrusa), papildus personīgajiem pasākumiem, ko veicam, lai izvairītos no saskares, ir svarīgi arī stiprināt mūsu imunitāti. Dzīvās kultūras ar to var palīdzēt vairākos veidos.

Kas Tieši ir Dzīvās Kultūras?

Mēs visi zinām par dzīvajām kultūrām pārtikā un to, ka tās uzlabo mūsu zarnu veselību, bet kas tās tādas īsti ir?

Dzīvās kultūras ir dzīvi mikroorganismi, kas pazīstami ar ieguvumiem saimniekorganisma (mūsu) veselībai. Regulāra ar dzīvajām kultūrām bagātas pārtikas ēšana var palīdzēt uzturēt pozitīvu līdzsvaru zarnu mikrobiotā (1). Ir konstatēts, ka dzīvās kultūras uzlabo mūsu dabisko imunitāti un koriģē patogēnu izraisīto iekaisumu (2).

Turklāt ir pētījums, kas ziņo par dzīvo kultūru labvēlīgo lomu pret vīrusu infekcijām. Saskaņā ar 2011. gada pētījumu, dzīvo kultūru lietošana uzturā samazina risku iegūt parastās saaukstēšanās infekcijas. (3). Uztura bagātināšana ar dzīvajām kultūrām 12 nedēļu garumā samazināja saaukstēšanās epizožu risku, dienu skaitu ar simptomiem, simptomu biežumu un smagumu, kā arī imūnreakciju saaukstēšanās infekciju gadījumā.

Kā Dzīvās Kultūras Var Uzlabot Mūsu Imūnsistēmu?

Saikne starp dzīvo kultūru lietošanu un imūnsistēmu nesen tika uzsvērta 2019. gada pārskatā. Pētījumā tika secināts, ka dzīvo kultūru baktērijas uzlabo mūsu imūnsistēmu, aktivizējot vairākus imūnmehānismus gan zarnās, gan attālās vietās (4).

Līdzīgi atklājumi tika ziņots citā pārskatā, kurā tika pētīta dzīvo kultūru ietekme uz cilvēku imūnsistēmas veselības regulēšanu, uzsverot, ka dzīvo kultūru lietošana var pasargāt mūs no infekcijām un stimulēt imūnreakciju (5).

Cits pētījums parādīja dzīvo kultūru nozīmīgumu potenciālajā vakcīnu ievadīšanā, kas var pastiprināt vakcinācijas ietekmi (6).

Mazāk Vingrojumu + Mazāk Augļu un Dārzeņu = Vairāk Stresa

Karantīna izraisa paaugstinātu stresu, fizisko aktivitāšu trūkumu un samazinātu svaigu augļu un dārzeņu patēriņu. Saskaņā ar 2017. gada pētījumu, uztura bagātināšana ar dzīvajām kultūrām palielināja sistēmisko imūnreakciju un aizsargāja pret infekcijām. Tas ierosināja, ka dzīvo kultūru lietošana var potenciāli samazināt bojājumus, kas rodas stresa situācijās, ieskaitot pašreizējo situāciju (7).

Pavadīt visu dienu sēžot, vairumam no mums, nav nekas neparasts. Mēs nepietiekami kustamies, un mūsu fiziskās aktivitātes ir ierobežotas. Ir pierādīts, ka mērenas fiziskās aktivitātes vai mēreni regulēts treniņš uzlabo imūno funkciju (8). Turklāt pētījumi liecina, ka akūti vingrinājumi palīdz imūnsistēmai un uzlabo aizsardzības aktivitāti. Tāpat pastāv arī saistība starp treniņu trūkumu un saslimšanas risku (9).

Tajā pašā laikā, palielināts augļu un dārzeņu patēriņš uzlabo imūnsistēmu (10). Tomēr valdības noteiktie noteikumi, lai piespiestu cilvēkus palikt mājās, kā arī bailes tikt pakļautiem koronavīruss, samazināt izredzes uz kvalitatīvu pārtiku un iespēju regulāri iegādāties svaigus augļus un dārzeņus.

Turklāt pētījumi, kuros pētīja saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu astmas pacientiem, parādīja aizsargājošu efektu pret sistēmisku vai elpceļu iekaisumu (11).

Dzīvās Kultūras un To Ietekme uz Aizcietējumu Ārstēšanu

Pētījumi liecina, ka uztura šķiedrvielu uzņemšana var acīmredzami palielināt izkārnījumu biežumu pacientiem ar aizcietējumiem (12). Fiziskā aktivitāte un vingrinājumi var arī palīdzēt mums nodrošināt normālu zarnu darbību. Turklāt jau sen ir zināms, ka psiholoģiskais stress, ko lielākā daļa cilvēku piedzīvo pandēmijas laikā, gan klīniski, gan eksperimentāli izraisa zarnu darbības traucējumus (13). 

Turklāt aizcietējums bija ievērojami lielāks bērniem, kas bija pakļauti saspringtiem dzīves notikumiem (14). Visi šie faktori pierāda, ka iestrēgšana karantīnā var būtiski ietekmēt normālu zarnu darbību un izraisīt aizcietējumus.

Dzīvās kultūras var uzlabot visu zarnu pārvietošanās laiku, izkārnījumu biežumu un izkārnījumu konsistenci, apakšgrupu analīze it īpaši norāda uz b. lactis labvēlīgo ietekmi (15). Ir arī pētījumi, kas liecina, ka dzīvās kultūras 1,3 reizes palielina iknedēļas zarnu kustību skaitu un mīkstina izkārnījumus, atvieglojot to izvadīšanu (16). Cits pētījums parādīja, ka 70% pacientu, kuri lietoja dzīvās kultūras, bija apmierināti ar simptomātisku zarnu kustības biežuma atvieglošanu (17).

Noslēgumā

Sēdēšana mājās ietekmē ne tikai mūsu emocijas, bet arī mūsu vispārējo veselību. Lielākā daļa cilvēku mēģina stiprināt savu imūnsistēmu, lietojot uztura bagātinātājus ar vitamīniem.

Ir zinātniski pierādīts, ka dzīvās kultūras stiprina mūsu imūnsistēmu, un mūsdienās tās ir nepieciešamas. Šie mikroorganismi var mums palīdzēt pārvarēt jebkuru zarnu disfunkciju, ko izraisa neaktivitāte, stress un samazināta augļu un dārzeņu lietošana uzturā. Turklāt pastāv pierādījumi, ka dzīvās kultūras var uzlabot jūsu imūnsistēmu, palielinot aizsargājošo mikroorganismu populāciju (18).

Ņemot to vērā, mēs iesakām iepazīties ar mūsu Pieaugušo Dzīvo Kultūru ar Šķiedru uztura bagātinātāju, jo tas var palīdzēt jūsu ķermenim pareizi darboties un veidot arī imunitāti.

Atsauces

(1) Kim, D., Yoo, S. and Kim, W., 2016. Gut microbiota in autoimmunity: potential for clinical applications. Archives of Pharmacal Research, 39(11), pp.1565-1576.

(2) Yan, F. and Polk, D., 2011. Probiotics and immune health. Current Opinion in Gastroenterology, 27(6), pp.496-501.

(3) Berggren, A., Lazou Ahrén, I., Larsson, N. and Önning, G., 2010. Randomised, double-blind and placebo-controlled study using new probiotic lactobacilli for strengthening the body immune defence against viral infections. European Journal of Nutrition, 50(3), pp.203-210.

(4) Maldonado Galdeano, C., Cazorla, S., Lemme Dumit, J., Vélez, E. and Perdigón, G., 2019. Beneficial Effects of Probiotic Consumption on the Immune System. Annals of Nutrition and Metabolism, 74(2), pp.115-124.

(5) Ganjbakhsh SE, Rezaee P. The effect of probiotics on immune system. J Bacteriol Mycol Open Access. 2017;5(4):319‒320.

(6) Marieta Georgieva, Kaloyan Georgiev and Peter Dobromirov (November 18th 2015). Probiotics and Immunity, Immunopathology and Immunomodulation, Krassimir Metodiev, IntechOpen, DOI: 10.5772/61337. Available from: https://www.intechopen.com/books/immunopathology-and-immunomodulation/probiotics-and-immunity

(7) Martin Manuel, P., Elena, B., Carolina, M. and Gabriela, P., 2017. Oral probiotics supplementation can stimulate the immune system in a stress process. Journal of Nutrition & Intermediary Metabolism, 8, pp.29-40

(8) Romeo, J., Wärnberg, J., Pozo, T. and Marcos, A., 2010. Physical activity, immunity and infection. Proceedings of the Nutrition Society, 69(3), pp.390-399.

(9) Nieman, D. and Wentz, L., 2019. The compelling link between physical activity and the body’s defense system. Journal of Sport and Health Science, 8(3), pp.201-217.

(10) Gibson, A., Edgar, J., Neville, C., Gilchrist, S., McKinley, M., Patterson, C., Young, I. and Woodside, J., 2012. Effect of fruit and vegetable consumption on immune function in older people: a randomized controlled trial. The American Journal of Clinical Nutrition, 96(6), pp.1429-1436.

(11) Hosseini, B., Berthon, B., Wark, P. and Wood, L., 2017. Effects of Fruit and Vegetable Consumption on Risk of Asthma, Wheezing and Immune Responses: A Systematic Review and Meta-Analysis. Nutrients, 9(4), p.341.

(12) Yang, J., 2012. Effect of dietary fiber on constipation: A meta analysis. World Journal of Gastroenterology, 18(48), p.7378.

(13) Chang, Y., El-Zaatari, M. and Kao, J., 2014. Does stress induce bowel dysfunction?. Expert Review of Gastroenterology & Hepatology, 8(6), pp.583-585.

(14) Devanarayana, N. and Rajindrajith, S., 2009. Association between Constipation and Stressful Life Events in a Cohort of Sri Lankan Children and Adolescents. Journal of Tropical Pediatrics, 56(3), pp.144-148.

(15) Dimidi, E., Christodoulides, S., Fragkos, K., Scott, S. and Whelan, K., 2014. The effect of probiotics on functional constipation in adults: a systematic review and meta-analysis of randomized controlled trials. The American Journal of Clinical Nutrition, 100(4), pp.1075-1084.

(16) Publishing, H., 2018. Health Benefits Of Taking Probiotics – Harvard Health. [online] Harvard Health. Available at: <https://www.health.harvard.edu/vitamins-and-supplements/health-benefits-of-taking-probiotics> [Accessed 27 March 2020].

(17) Kim, S., Choi, S., Park, K., Park, M., Shin, J., Lee, T., Jung, K., Koo, H. and Myung, S., 2015. Change of Fecal Flora and Effectiveness of the Short-term VSL#3 Probiotic Treatment in Patients With Functional Constipation. Journal of Neurogastroenterology and Motility, 21(1), pp.111-120.

(18) Davani-Davari, D., Negahdaripour, M., Karimzadeh, I., Seifan, M., Mohkam, M., Masoumi, S., Berenjian, A. and Ghasemi, Y., 2019. Prebiotics: Definition, Types, Sources, Mechanisms, and Clinical Applications. Foods, 8(3), p.92.