Vai Uztura Bagātināšana Ar Magniju Var Uzlabot Jūsu Smadzeņu Spēku?

Vai pastāv burvju tablete, kas var uzlabot jūsu smadzenes? Vai magnijs tiešām varētu būt atbilde uz smadzeņu jaudas uzlabošanai? Cik daudz magnijs spēj palīdzēt jūsu smadzenēm? Vienkārši iedzeriet tableti un ar to uzlabojiet savu smadzeņu darbību?

Hmm, esmu redzējis Limitless, tā bija filma, vai tad nē? Reālajā pasaulē tādas lietas nenotiek! Vai arī tomēr tas ir iespējams?

Nav nekāds noslēpums, ka magnijs ir svarīga uzturviela. Tas tiek izmantots vairāk nekā 600 bioķīmisko funkciju veikšanai organismā, tas atrodas jūsu kaulos, palīdz ražot enerģiju un olbaltumvielas, kā arī uztur jūsu sirdsdarbību (1). Pētījumi tagad arī parāda, ka magnijs uzlabo jūsu atmiņu un mācīšanās spējas. Vēl svarīgāk ir tas, ka, ja smadzenēs trūkst magnija, jūsu atmiņa un mācīšanās spējas var ievērojami pasliktināties (2).

Smadzeņu plastiskums un mācīšanās

Mūsu spējas mācīties un izmantot atmiņu lielā mērā ir atkarīgas no smadzeņu spējas izveidot savienojumus starp neironiem (šūnām, kas pārraida signālus mūsu smadzenēs un nervu sistēmā).

Šis process tiek saukts par “smadzeņu plastiskumu” un jo ātrāk smadzenes to spēj izdarīt, vai jo “plastiskākas” tās ir, jo vieglāk mēs varam mācīties, domāt, iegaumēt un veidot pozitīvus uzvedības modeļus.

Pētījumi par to, kā magnijs ietekmē smadzeņu plastiskumu, sākās, kad pētnieki pētīja smadzeņu šūnu augšanu Petri trauciņā un atklāja, ka smadzeņu šūnas spēj labāk savienoties un augt magnija klātbūtnē.

Labākā Magnija Uzturu Bagātinātāja Forma Ir…?

Mēs varam ne tikai iegūt magniju no uztura, bet arī palielināt magnija līmeni organismā, lietojot perorālu piedevu vai ievadot to intravenozi.

Tomēr magnija intravenoza injicēšana nav praktisks risinājums pastāvīgi.

Turklāt standarta perorālie magnija uztura bagātinātāji nevar šķērsot hematoencefālisko barjeru (puscaurlaidīgu aizsargmembrānas barjeru, kas atdala organismā cirkulējošās asinis no smadzeņu šķidruma), tādējādi nespējot paaugstināt magnija līmeni smadzenēs. Starptautisku pētnieku grupa no MIT, Cinghua universitātes (Pekinā) un Toronto universitātes izstrādāja jaunu magnija formu — Magnija-L-Treonātu (MgT), īpaši izstrādātu, lai varētu pārvarēt hematoencefālisko barjeru, var tikt lietots kapsulas formā un efektīvi paaugstina magnija līmeni smadzenēs.

MgT sākotnēji tika izmēģināts uz žurkām, veicot virkni testu, kuros tika apskatīta to atmiņas un mācīšanās spēja. Rezultāti parādīja, ka MgT ne tikai uzlaboja žurku mācīšanās spējas, bet arī uzlaboja viņu darba atmiņu un īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu gan jaunām, gan vecām žurkām (3).

Kā īsti darbojas magnija L-treonāts?

Magnijs mūsu ķermenī uzturas uz NMDA receptora, kas ir būtisks mācībām un atrodas spraugā (sinapsē) starp nervu šūnām (neironiem).

NMDA receptoru aktivizē neirotransmitera glutamāts, ļaujot kalcijam plūst caur kanālu, aktivizējot/sūtot elektriskos signālus starp neironiem.

Magnijs var apturēt glutamāta darbību no NMDA receptoru aktivizēšanas, tādējādi “aizverot” durvis un neļaujot kalcijam plūst caur kanālu, būtībā darbojoties kā “sargs”. Magnijs būtībā neļauj pārāk daudz glutamāta aktivizēt šos receptorus, lai novērstu pārmērīgu neirona stimulāciju.

Kad šūnas ir pārmērīgi stimulētas, tās nedod savus impulsus normāli, un elektriskie signāli vai savienojumi, ko tās cenšas izveidot, bieži vien ir neveiksmīgi. Iedomājieties milzīgu cilvēku pūli, kas visi vienlaikus cenšas izspiesties caur turniketu, tas vienkārši nedarbojas. Turklāt bez magnija, kas darbojas kā aizsargs, var izraisīt ilgstošu pārmērīgu stimulāciju, kas var sabojāt nervu šūnas, tādējādi radot problēmas ar mācīšanos un atmiņu ilgtermiņā (4).

Kāpēc mums vispār pietrūkst magnija?

Viena no lielākajām problēmām ir tāda, ka mūsdienās magniju ir daudz grūtāk uzņemt uzturā, nekā tas būtu bijis lielākajā daļā mūsu evolūcijas.

Daudzi no mums ir pārcēlušies no veselīgas un barojošas pārtikas uz pārstrādātiem pārtikas produktiem, kas nesatur pietiekoši daudz magnija un citas uzturvielas. Šai problēmai ir saknes arī lauksaimniecībā, jo mēs izstrādājam ātrāk augošas šķirnes, lai palielinātu ražu, tādēļ augļi un dārzeņi pārāk maz laika atrodas zemē, lai absorbētu barības vielas no augsnes. Pat labākie produkti, ko mēs ēdam mūsdienās, nav tik labi, kā tie bija pat pirms 30 gadiem, kad tie tika audzeti ilgāk (5).

Turklāt sāls mūsdienās ir balināts, kas samazina tā magnija saturu. Turpretim pilna spektra sāļi, piemēram, ķeltu jūras sāls vai rozā Himalaju sāls, satur magniju (to būtu ēduši mūsu senči). Pat no mūsu dzeramā ūdens ir izņemts magnijs, kas atrodas minerālūdenī. Vēl viena būtiska problēma ir mūsdienu pasaules temps un stress. Stress izsmeļ magniju no mūsu ķermeņa. Ņemot to visu vērā, nav pārsteidzoši, ka 80% ir magnija deficīts. 

Kas Ir Magnija Deficīta Risinājums?

Intelligent Labs komanda ir radījusi to, kas pēc mūsu domām ir pats pilnvērtīgākais magnija uztura bagātinātājs. Tajā ir apvienoti trīs dažādi magnija veidi.

• Pirmkārt, magnija-L-treonāts, lai palielinātu magnija līmeni smadzenēs, ļaujot jums uzlabot savas mācīšanās un atmiņas spējas.
• Otrkārt, magnija glicināts, vispārēji absorbējamā magnija forma, lai koriģētu magnija deficītu pārējā ķermeņa daļā, ārpus jūsu smadzenēm.
• Visbeidzot, magnija taurāts, kas vislabāk ļauj organismam izmantot magnija kā dabiska relaksētāja lomu, ļaujot mums atpūsties, tikt galā ar stresu un uzlabot miegu.

Atsauces

(1) De Baaji, J. H. F., Hoenderop, J. G. J. & Bindels, R. J. M. (2015). Magnesium in man: implications for health and disease. Physiological Reviews, 95

(1), 1-46. https://doi.org/10.1152/physrev.00012.2014(2) The Magnesium Miracle, Carolyn Dean

(3) Slutsky, I., Abumaria, N., Wu, L., Huang, C., Zhang, L., Li, B., Zhao, X., Govindarajan, A., Z, M., Tonegawa, S. & Liu, G. (2010). Enhancement of learning and memory by elevating brain magnesium. Neuron, 65(2), 165-177. https://doi.org/10.1016/j.neuron.2009.12.026

(4) Ruppersberg, J. P., Kitzing, E. V. & Schoepfer. R. (1994). The mechanism of magnesium block of NMDA receptors. Seminars in Neuroscience, 6(2), 87-96. https://doi.org/10.1006/smns.1994.1012(5) Davis, D. (2009). Declining fruit and vegetable nutrient composition: what is the evidence? American Society for Horticultual Science, 44(5), 15-19. https://doi.org/10.21273/HORTSCI.44.1.15